Asins grupas un Rēzus piederība
Asins grupu un rēzus piederību nosaka no vecākiem pārmantotie gēni. Šobrīd zināmas četras asinsgrupas: 0, A, B un AB. Dzīves laikā tās nemainās.
Latvijas populācijas asins grupu sadalījums ir sekojošs:
Bērns no vecākiem pārmanto asins grupu, kuras gēns ir stiprāks. Ja vienam no vecākiem ir A grupa, otram - B, tad bērnam teorētiski iespējama jebkura no četrām. Ja bērns no vecākiem mantojis no viena 0 gēnu un no otra - A gēnu, tad bērnam būs A asins grupa, bet, ja no abiem būs 0 gēns, tad arī bērnam būs 0 asins grupa. Stiprākie no visiem četriem gēniem ir A un B.
Savukārt rēzus piederību nosaka rēzus D antigēna klātbūtne indivīda eritrocītos. Ja cilvēkam ir D antigēns, viņš ir rēzus pozitīvs, bet ja nav - rēzus negatīvs. Rēzus pozitīviem vecākiem var būt gan rēzus pozitīvi, gan rēzus negatīvi bērni, bet rēzus negatīviem vecākiem - tikai rēzus negatīvi bērni.