Pirmo reizi uz VADC mani aizveda mamma. Tā ir laba sajūta, kad kāds, kuram Tu uzticies, Tev parāda un iedrošina ar savu piemēru palīdzēt!
Kad biju maza, man bija smaga asins slimība. Arī man toreiz vajadzēja asins donoru palīdzību. Kad gulēju Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, brauca draugi, radi un ziedoja. Tā kā biju maza, man apzināti netika teikts, cik nopietna ir saslimšana un ka pastāv iespēja, ka iznākums var būt arī nepatīkams. Tomēr viss beidzās labi.
Slimošana nav ierobežojusi manu iespēju ziedot asinis tagad, kas ir ļoti svarīgi, jo nevaru iedomāties, ka es nevarētu ziedot asinis!