Olga Koļesņikova ir dzimusi Balvos. Mamma dēlam un sieva vīram. Viena no Latvijas Lepnuma, Goda donora Aivara Čipāna iemīļotākajām VADC medmāsiņām. Izbraukājusi teju visu Latviju, ar mātes mīļuma pilnām acīm sagaidot ik katru asins ziedotāju.
Katru rītu gluži kā ikviens no mums viņa pamostas, ieslēdz radio un iedzer tasi kafijas. Un tā jau kopš 1977. gada ik dienu mēro ceļu uz Valsts asinsdonoru centru, lai sagaidītu asins donorus.
“Man patīk šis darbs. Lai cik jocīgi tas neskanētu - tieši durt un špricēt. Un vēl ar cilvēkiem parunāties”, smejas Olga.
Ja vārdu PALDIES dienā atkārtojam pāris reizes, Olgai tas atkarīgs no donoru skaita, un vēl vairāk. Viņa donores paslavē par skaistas kleitas, kaklarotas izvēli, jaunības skaistumu, puišus atkal motivē būt stipriem un ar manierēm.
“Ne jau visiem gribas parunāties. Bet mums ir jāseko līdzi, vai donors jūtas labi. Tad nu apspriežam dažādākās lietas vai pavisam muļķīgi jokojam. Galvenais, lai abi atvadāmies ar labu garastāvokli”.
Jautājot, vai darbā nav iestājusies rutīna, medmāsiņa Olga skaidro, ka ir patīkami strādāt ar jauniem un atvērtiem cilvēkiem, un šim darbs viņai ir kā sirdslieta. Ja nu kādreiz nepieciešams uzelpot, viņa labprāt relaksējas lauku pirtī, staigā pa mežu vai rudenī lasa sēnes.
“Nevajag baidīties! Mēs esam blakus. Asinis nodot ir veselīgi. Turklāt ar vienu ziedošanas reizi Tu glāb trīs cilvēku dzīvības!”